Mūsu skaistā Pankina

Kaķa zaudējums

Šis ir neticami grūti rakstāms raksts. Es to atliku piecus mēnešus. Es sev visu laiku teicu, ka man tas ir jāuzraksta, bet vienkārši nespēju. Es par to runāju ar kādu savu draudzeni, kurai patīk vest suņus pastaigās, un viņa man ieteica ieklausīties savos padomos! Tas ir normāli just to, ko tu jūti. Esi saudzīgs pret sevi un raksti to tikai tad, kad jutīsies gatavs.

Katras nedēļas beigās es sev apsolīju, ka uzrakstīšu to pirmdienā. Bet svētdienās, kad gatavoju svētdienas cepeti, es jutos tik skumja, ka Pankinas vairs nav blakus, ka viņa neberzējas gar manām potītēm un skaļi ņaudot neprasa liellopa gaļu vai vistu. Un es sāku nedēļu ar sajūtu, ka joprojām nespēju par to runāt.

Sēras ir dīvains zvērs. Tās ir velnišķīgi prasmīgas ievilkt tevi tumšās un neērtās vietās. Vienā mirklī tu turpini savu dienu, bet nākamajā – tu sevi vaino par to, ka neesi darījis neko, kas būtu varējis novērst notikušo. Ko darīt, ja… un ja… un ja?

Kaķa zaudējums un automašīnas.

Un tad šodien, kad ierados darbā, mūsu pēdējā dienā pirms Ziemassvētku brīvdienām, tur bija jauks iepakojums, un, kad to atvēru, tajā bija brīnišķīgs varavīksnes gredzens. Ričs, mans vīrs, bija nosūtījis daļu Pankinas pelnu Helēnai – vienai no mūsu ārkārtīgi talantīgajām juvelierēm –, lai izgatavotu sudraba gredzenu ar 7 dažādu krāsu piemiņas akmeņiem; viņš pat bija licis iekšpusē iegravēt Pankinas vārdu. Nu, kad asaras bija norimušas, es sapratu, ka ir pienācis laiks uzrakstīt šo rakstu.

Pankina tika notriekta pie mūsu mājas, kamēr mēs bijām atvaļinājumā. Mana mamma un tētis pieskatīja Meibelu, Pankinu un Midnaitu, kamēr mēs devāmies divu nedēļu atvaļinājumā kopā ar trim zēniem. Es saņēmu “to zvanu”, tu zini, kā tas ir – tev ir nedaudz nepatīkama sajūta, kad atbildi, pat ja nezini, kāpēc. Mans tētis stāstīja, ka daži jauni puiši traukušies lielā ātrumā pa mūsu ļoti stāvo un šauro ceļu un ka viņš dzirdējis kaut ko neparastu. Kad viņš izgāja ārā, apkārt neviena nebija, bet Pankina gulēja tur. Viņš steidzās pie viņas, bet nespēja viņu izglābt, un pēc piecām šausmīgām minūtēm viņa nomira.

Kaķa zaudējums, kad esi tālu no mājām.

Šoks ir dīvaina lieta. Tas tevi notrulina. Tu dzirdi sevi runājam un izklausies saprātīgs, bet tev ir sajūta, ka piedzīvo ārpusķermeņa pieredzi. Es mierīgi runāju ar savu tēti, tad piezvanīju mūsu jaukajiem draugiem no “Meadow Wood” dzīvnieku krematorijas, kuri teica, ka varam atvest Pankinu pie viņiem. Es piezvanīju tētim vēlreiz, lai iedotu adresi un pateiktu, ka Zoja viņu gaidīs.

Bet paziņot to zēniem šķita neticami reāli. Man nav ne jausmas, kāpēc domāju, ka man jāturas, bet es nespēju. Mēs visi raudājām. Tad raudājām vēl. Atlikušais atvaļinājums pagāja tādā kā dūmakā. Tas bija dīvaini, un mēs visi vēlējāmies atrast Midnaitu un viņu mierināt.

Tava kaķa māsas zaudēšana.

Mani mīļie vecāki bija lieliski. Mans tētis stāstīja, ka Midnaita – Pankinas māsa – bija izgājusi uz ceļa un palikusi ar viņiem, līdz Pankina nomira. Es jutos tik atvieglota, ka viņa varēja pilnībā saprast, ka viņa ir aizgājusi. Tas bija kaut kas tāds, ko es pati nespēju izdarīt, un es domāju, ka tas patiešām var palīdzēt pieņemt pēkšņu zaudējumu.

Domāju, ka tā ir daļa no problēmas, kas man bija, rakstot šo tekstu – tas joprojām šķiet nedaudz nereāli. Man ir pēkšņs satricinājums katru svētdienu, kad gatavoju cepeti. Man viņas tik ļoti pietrūkst. Svētdienas bez viņas vairs nav tādas pašas.

Pankinas pelni

Es nebiju īsti gatava darīt kaut ko ar Pankinas pelniem, es joprojām nedomāju, ka esmu aptvērusi šo zaudējumu, man šķiet, ka šoreiz esmu savu sēru ceļa pašā sākumā. Tas bija tik jauks pārsteigums šorīt saņemt savu varavīksnes gredzenu, un es domāju, ka tas varētu man palīdzēt beidzot sākt sērot par Pankinu. Man patīk, ka varu pieskarties gredzenam, man šķiet, ka esmu viņai tuvāk.

Mūsu kaķa Eiprilas zaudējums

Urna Sunim Latvija tika dibināts, jo mēs zaudējām savu kaķi Eiprilu pēc tam, kad viņu notrieca auto un vadītājs aizbēga. Tu vari izlasīt visu stāstu šeit. Esmu tik dusmīga, ka nav likumīgi obligāti jāziņo par kaķa notriekšanu. Eiprila un Pankina abas bija daļa no manas ģimenes, tomēr nevienam pat nebija jāapstājas, lai mums paziņotu, ka viņi tās ir notriekuši ar savu automašīnu. Tas ir netaisnīgi.

Ja autovadītājs notriec dzīvnieku, kas nav iekļauts Ceļu satiksmes likumā, piemēram, kaķi, viņam nav likumīga pienākuma par to ziņot.

Diemžēl kaķis neietilpst Ceļu satiksmes likuma darbības jomā, tāpēc tev nav jāziņo par negadījumu policijai, ja vien nav iesaistīti citi faktori, piemēram, bojājumi citam transportlīdzeklim vai traumas citai personai.

Cats Matter

Organizācija “Cats Matter” 2017. gadā parlamentā iesniedza likumprojektu, kas gan netika līdz otrajam lasījumam, taču šī ārkārtējā komanda turpina aktīvi cīnīties par likuma izmaiņām un ir izdevies pārliecināt 59 pašvaldības pieņemt mikročipu nolasīšanas procedūru, lai pazudušos kaķus varētu atkal apvienot ar viņu ģimenēm.

Kaķa zaudējums Ziemassvētkos

Ja tu, tāpat kā es, saskaries ar sava kaķa zaudējumu šajā Ziemassvētku laikā, neaizmirsti par sevi parūpēties. Esmu sagatavojusi viegli lasāmu rakstu ar dažiem padomiem, kā pārvarēt dzīvnieka sēras Ziemassvētkos, tu vari to izlasīt šeit. Neaizmirsti būt saudzīgs, dzīvnieka zaudējums tevi ietekmē gan fiziski, gan garīgi. Centies doties ārā un uzņemt pēc iespējas vairāk svaiga gaisa – tas nedzēsīs sāpes, bet uzlabos tavu spēju ar tām tikt galā. Daba ir labākās zāles pret sērām.

Neaizmirsti, ka vari pieteikties manam 12 soļu dzīvnieku sēru ceļvedim, kas ir pilns ar noderīgiem padomiem, kā pārvarēt šī īpašā ģimenes locekļa zaudējumu. Un mūsu mājaslapā atradīsi daudz noderīgu padomu.

Rūpējieties par sevi, dārgie dzīvnieku mīļotāji,

Lai jums visiem mierīgi Ziemassvētki,

Kaza xx

[mailerlite_form form_id=1]

Saistītie produkti

Skatiet arī

• Bioloģiski noārdāmas urnas
• Dārza piemiņas zīmes

Kategorijas

Urnas dzīvniekiemKeramikas urnasUrnas kaķiemUrnas suņiemUrnas maziem dzīvniekiemPiemiņas lietas