Ceļvedis sērošanā par dzīvnieku sākumskolas vecuma bērniem

Ceļvedis sērošanā par dzīvnieku sākumskolas vecuma bērniem

Ceļvedis sērošanā par dzīvnieku sākumskolas vecuma bērniem. Suņi, kaķi, truši, jūrascūciņas, putni, rāpuļi, aitas un visu citu veidu dažādu formu un izmēru dzīvnieki ieņem īpašu vietu to bērnu sirdīs, kuri dalās ar tiem savā dzīvē. Bērni jebkurā vecumā mīl savus dzīvniekus un veido ar tiem ļoti ciešas saites.

Dzīvnieki ir draugi, tie sniedz tev drosmi, ir labākie draugi, uzklausa tevi un vienmēr glabā tavus noslēpumus. Diemžēl katram bērnam, kuram ir dzīvnieks, kādā brīdī nāksies saskarties ar realitāti un bēdām, ko rada dzīvnieka nāve.

Bērnam bēdas par dzīvnieka zaudējumu bieži vien ir tikpat reālas kā sēras par jebkura cita tuvinieka zaudējumu. Bieži vien tā ir pirmā reize, kad bērnam jāpiedzīvo ļoti intensīvas emocijas, kas pavada sēras. Tomēr, atšķirībā no vairuma pieaugušo, bērni nav gatavi sēru pieredzei.

Bēdas par dzīvnieka zaudējumu var pavadīt dusmas, izmisums, skumjas, tukšuma sajūta, ilgas, bet jaunākiem bērniem – arī apjukums un nesapratne. Kā vecāks tu vari novērtēt par zemu to, cik lielu ietekmi dzīvnieka zaudējums var atstāt uz bērnu. Dažreiz šī ietekme būs minimāla un nepastāvēs ilgi. Citiem tā var būt nozīmīga un saglabāties nedēļām un mēnešiem ilgi.

Sēras bērniem

Bērnu izpratne par nāvi mainās atkarībā no vecuma un dzīves posmiem. Bērni bieži izjūt sēras viļņveidīgi. Daži bērni sākumā var šķist neskarti, bet vēlāk izrādīt ciešanas.

• Aptuveni 8 gadu vecumā bērni sāk saprast, ka nāve ir pastāvīga. Kad dzīvnieks nomirst, tas var radīt bailes, ka viņi paši vai citi cilvēki viņiem apkārt var nomirt.
• Bērni var spēt runāt par nāvi, neapzinoties ar to saistītās bēdas un skumjas.
• Bērni var izjust bailes un sajūtu, ka pasaule nav droša vieta.
• Šī vecuma bērniem var būt «maģiskā domāšana», un viņi var ticēt, ka viņu pašu domas ir izraisījušas kaut ko sliktu viņu mīļotajam dzīvniekam.

Sarunas

Ir ļoti svarīgi runāt ar savu bērnu atklāti un godīgi par viņa dzīvnieka nāvi. Centies izvairīties no teikšanas, ka dzīvnieks ir «aizgājis» kaut kur, jo tas var radīt apjukumu. Iespējams, ka bērns tāpat uzzinās, ka dzīvnieks ir miris; ir daudz labāk, ja viņš to uzzina no tevis. Tādējādi bērns jutīs, ka var tev uzticēties un runāt par savām jūtām, ja tas būs nepieciešams. Runā ar savu bērnu ar iejūtību un līdzcietību, un ļauj viņam zināt, ka ir normāli justies skumjam, dusmīgam vai apjukušam par dzīvnieka nāvi. Ļauj bērnam zināt, ka esi šeit, lai atbildētu uz viņa jautājumiem atklāti un godīgi. Saki viņam, ka arī tu jūties skumjš vai satriekts par dzīvnieka nāvi, bet šīs jūtas pāries un ierastā dzīves kārtība atgriezīsies.

Atbalsts

Ir svarīgi, lai bērns zinātu, ka esi šeit, lai palīdzētu viņam tikt galā ar grūtajām emocijām, kas var rasties, sērojot par dzīvnieka zaudējumu. Sniedz viņam fizisku mierinājumu, piemēram, apskāvienu, ja viņš to pieņem. Dod viņam laiku un telpu uzdot jautājumus un runāt par savām jūtām. Atceries, ka spēcīgas emocijas var nākt un iet viļņveidīgi un ilgt dienām, nedēļām un dažreiz pat mēnešiem.

Piemiņa

Bērniem var būt ļoti mierinoši saglabāt piemiņu par zaudēto dzīvnieku. Tas var būt fotoattēla saglabāšana, zīmējums vai ceremonijas rīkošana mājās, lai atvadītos. Visas šīs aktivitātes var palīdzēt atzīt to nozīmīgo lomu, kāda dzīvniekam bija bērna dzīvē, un faktu, ka viņa vairs nav.

Lai uzzinātu par citiem bērnu dzīves posmiem, klikšķini šeit

#tavadzivniekazaudējums

Saistītie produkti

Skatiet arī

• Bioloģiski noārdāmas urnas
• Dārza piemiņas zīmes

Kategorijas

Urnas dzīvniekiemKeramikas urnasUrnas kaķiemUrnas suņiemUrnas maziem dzīvniekiemPiemiņas lietas